Latvijas dabas fonds Facebook

KOKS

  • Sāc ar to, ka uzlūko mūs kā vērtību. Vēsturisku vērtību, bioloģiskās daudzveidības vērtību, dabas vērtību
  • Iepauzē, pirms cērt. Arī bojātus kokus var glābt. Nocirst varēsi pusstundā, lai izaugtu jauns liels koks, paies 100 gadi
  • Izcērt alkšņus, kļavas, egles, bērzus, kas ieauguši lielo koku vainagā
  • Zem lielā koka vainaga saglabā zālāju – novelc iedomātu apli vainaga laukumā un liec to mierā. Tā pasargāsi mūsu saknes
  • Iestādi koku. Iespējams, tas būs nākotnes dižkoks

">

Padomu lapa "Kā saudzēt koka saknes"

Padomu lapa "Kā izvēlēties vērtīgāko koku"

Padomu lapa "Kā kopt kokus?"

Padomu lapa "Koks ir mājas"

AKMENS

  • Ļauj akmeņiem un akmeņu krāvumiem palikt savās vietās
  • Parūpējies, lai vismaz daļēji akmens ir atklāts un to var apspīdēt saule – izcērt krūmus, kas ap mums saauguši
  • Saglabā ap mums neapstrādātu zemes gabalu

Labie piemēri: Vandzenes akmens

Padomu lapa "Kā un kāpēc saudzēt akmeņu kaudzes un laukakmeņus"

LĪKUMS

  • Ja esi izvēles priekšā, izvēlies līkumu.
  • Neapar lauku līdz ceļa vai grāvja malai. Tā vietā vismaz reizi pāris gados to izpļauj, tā pasargādams to no aizaugšanas.
  • Starp laukiem atstāj neapartu joslu. Ja iespējams, ļauj tai sekot dabiskajām reljefa līnijām.
  • Atēno vecos mežmalas kokus, kas ieauguši jaunā mežā  – tādējādi palielināsi meža malas garumu. Ja iespējams  – ietver tos ganību aplokā.

VIENSĒTA

  • Atstāj dārzu stūros neizpļautas vietas, lapu un zaru kaudzes
  • Veido komposta kaudzes
  • Ļauj bezdelīgām un mājas čurkstēm ligzdot saimniecības ēku iekšpusē un pažobelēs
  • Saudzē bēniņos vai sienu spraugās dzīvojošus sikspārņus
  • Atstāj dārzā dobumainu ābeli, kā arī saudzē citus vecos kokus pie mājām
  • Saglabā arī pa kādam nokaltušam kokam vai vismaz koka zaram
  • Izvieto dārzā putnu būrus
  • Lielajos kokos, it īpaši eglēs, piestiprini pūču būri vai ierīko ligzdas pamatni stārķim
  • Izveido kukaiņu “hoteli” un mājvietu vardēm!
  • Neveido mauriņu, kur aug tikai viena veida zāle, bet gan sugām bagātu dabisko zālāju.  Lauku sētas pagalmā un apkaimē neizmanto sintētiskās agroķimikālijas

Vairāk lasi šeit!

PĻAVA

  • Nepieļauj pļavu aizaugšanu. Reizi gadā tās nopļauj un aizvāc sienu, bet ja iespējams - nogani
  • Neuzar un nemēslo ar minerālmēsliem
  • Pļauj tā, lai putniem un zvēriem būtu iespēja izglābties
  • Atstāj nenopļautas “saliņas” ap atsevišķi augošiem krūmiem, gar grāvjiem, mitrākajām ieplakām, kur putniem paslēpties.

Labie piemēri: Bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošana, Bioloģiski vērtīgās pļavas

Padomu lapa "Saudzē dabiskās pļavas!"

DĪĶIS

Dīķis, lāma, upīte vai grāvis - tās apdzīvo liels daudzums ar ūdeņiem saistīto kukaiņu un abinieku, kā arī putnu sugu. Niedrāju putni, ķauķu sugas, bridējputni, ūdensputni. Bieži vien tās ir vienīgās vietas, kur lauksaimniecības zemju vidū var vairoties un dzīvot abinieki, spāres u.c. ar ūdeņiem saistītas sugas. Sastopamas ūdensrozes un orhidejas. Dīķos, kuri regulāri tiek nolaisti un piepildīti no jauna, sugu daudzveidība ir daudzreiz mazāka:

  • Atstāt pietiekami platu joslu (vismaz 10 m, ieteicams 50 m) ūdeņu krastos, kuros netiek lietoti mēslošanas un ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi. Vismaz 3 m zonu nevajadzētu uzart, kultivēt vai nosusināt
  • Saglabāt krastmalās atsevišķi augošus kokus un krūmus, gan nokaltušus, gan stāvošus, gan nokritušos
  • Nepieļaut malu aizaugšanu ar kokiem
  • Saudzēt meža joslu gar ūdeņiem